Kā radusies Riņķa ziede?

Jau izsenis cilvēki zināja par katras sastāvdaļas - sveķu, bišu vaska, sviesta un tauku ārstnieciskajām īpašībām. Riņķa ziedes radītājs Edgars Riņķis veltīja lielu daļu sava mūža, pētot ziedes sastāvdaļu īpašības un pilnveidojot ziedes pagatavošanas tehnoloģiju no šīm dabas dotām veltēm, padarot to efektīvāku visdažādāko kaišu dziedēšanai. Sākotnēji ziedi izmantoja mājlopu ārstēšanai – dziedēja iekaisumus un sacietējumus, kā arī, lai palīdzētu govīm atkopties pēc dzemdībām. Edgars Riņķis bija pārliecināts, ka ziede ļoti labi palīdz arī cilvēkiem.

No 1977. līdz 1988. gadam Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā tika veikti Edgara Riņķa radītās ziedes klīniskie pētījumi, kas apstiprināja ziedes dziednieciskās īpašības. Pētījumu laikā pārliecinājās, ka ziede ir ļoti efektīva un izmantojama brūču kopšanai, iekaisumu un sāpju mazināšanai, kā arī apdegumu un applaucējumu dziedēšanai.

Edgars Riņķis 1981. gada 22. jūnijā saņēma ziede “Evija” izgudrojuma sertifikātu Nr. 1077087 kā tās autors. 2004. gadā Edgara Riņķa mūža darbu turpināja viņa dēls Gints un meita Evija. Dēls Gints ziedei atgrieza tās sākotnējo nosaukumu “Riņķa ziede”. Šobrīd, Edgara Riņķa iesākto darbu dēla Ginta vietā turpinu es, viņa mazdēls Vilnis Riņķis, ar nosaukumu "RIŅĶA ZIEDE", un meita Evija ar nosaukumu "Evijas Riņķes dabas ziede - Evija".

Vectēvs savas zināšanas man nodeva laikā, kad studēju Rīgas Tehniskajā koledžā un dzīvoju vectēva mājā Jūrmalā. Riņķa ziede nav tikai sastāvdaļas un proporcijas – šo gadu laikā vectēvs man parādīja izgatavošanas tehnoloģiju un sastāvdaļu īpatnības. Dzīvojot pie viņa, es mantoju arī viņa neatlaidību, mīlestību pret darbu, nelokāmību un, protams, ticību ziedes spējām.